Canisterapija – dzīvnieki ārstē cilvēkus
Canisterapija spēj darīt brīnumus un palīdzēt atveseļoties gan bērniem, gan pieaugušajiem. Glāsts, skatiens vai pat vienkārši klātbūtne var būt dziedējošāka par tablešu kalniem – tas jau sen vairs nav tikai tautas dziednieku padoms, bet arī zinātniska atziņa. Pagājušā gadsimta vidū sākās pirmie pētniecības darbi, skaidrojot, kādu iespaidu uz dažādām slimībām atstāj dzīvnieku klātbūtne. Rezultāti pārsteidz – izrādās, ka daktera talants piemīt gan papagaiļiem, gan delfīniem, gan zirgiem, bet jo īpaši – suņiem.
Meklējam, kam būtu noderīga mūsu darbība. Mūsu suņi ir socializēti un nav bīstami ne sabiedriskā vietā, ne tiešā kontaktā ar bērnu. Piedāvājam veselības veicināšanas un pozitīvo emociju seansus. Līdz šim neesam ne no viena naudu par to ņēmuši, lai gan paši strādājam algotu darbu.
Iespēja netiek dota dāvanā, bet gan aizdota, lai ar to dalīties.
Internetā, lasot par Pireneju kalnu suņuvēsturi, atradām vairākas norādes uz interesantām rakstura īpašībām un piedalīšanos bērnu, vecoļaužu un karavīru veselības veicināšanā. Gan veicinot vēlēšanos darbināt problemātiskās ķermeņa daļas, gan uzlabojot garastāvokli un modinot vēlēšanos atgriezties aktīvajā dzīvē no apātijas un pēc dziļa stresa, vientulības.
Augām, staigājām uz suņu izstādēm un katru reizi mazi bērni nāca klāt un gribēja paglaudīt "balto lācenīti". Katras izstādes laikā aicinājām bērnus nākt klāt, samīļot suņukus. Bērniem prieks, bet suņiem socializācija. Gadījās reiz puisītis, kurš jau droši patstāvīgi staigāja, bet nevēlējās šķirties no knupīša. Vecāku pūliņi vienmēr beidzās ar bērna histēriju. Mūsu baltā "lācene" piegāja pie šī puisēna un uzmanīgi ar zobiem paņēma knupīti! Vecāki sastinga... viss bija kārtībā, es teicu: "Vairs knupīti nedodiet, sunītis paņēma un paliks sunītim!" Bērns, kuramsuns bija jau iepaticies, piekrita. Iespējams, ka tā ir sagadīšanās, ka suns atrisināja vecāku ieilgušo problēmu vairs nedot knupi. Rezultāts bija jauks un bez stresa.
Citā izstādē kāda aprūpes nama progresīva darbiniece atveda vairākus bērnus ar izteiktām Dauna sindroma maskām uz sejām. Piedāvāju pienākt klāt un paglaudīt suņus. Tajā reizē mums bija līdzi mamma Dafi un viņas 6 mēn. bērni Barbi un Bonami.Viens no zēniem sadūšojās un pietupāspie kucēna. Padomāja un aicināja pārējos nākt tuvāk. Bērni apskāva suņos un Dieva zīmogi un sejām tajā brīdī izkusa! Man pār muguru noskrēja tirpas, tas bija kā zīme, ka ne velti pēc 30 gadu sapņošanas par šiem baltajiem suņiem, mums tika dota iespēja būt ar viņiem, un mums ir jādalās ar šo brīnumu un iespēju. Sākām pastiprināti interesēties par terapijas veicināšanu ar suņu piedalīšanos (dogterapija, kanisterapija) . Ciemojāmies aprūpes namā "Teika" un Sociālās aprūpes centrā "Atsaucība". Pozitīvo emociju bija jūra! Varat tur painteresēties par mūsu nodomiem un patiesām vēlmēm.
Kā profesionāli, efektīvi, saudzīgi un regulāri veikt tādas tikšanās, ir uzdevums, kuru vēlamies risināt.
Visas tikšanās, arī privātās bija par mūsu līdzekļiem. Izbraukāt pie visiem par savu benzīna naudu ir grūti, bet pie dažiem var. Brīva laika mums nav daudz, jo jāpelna iztika algotā darbā. Labprāt uzklausītu jūsu idejas un priekšlikumus, mēs labprāt piedalītos kādos pasākumos. Pārsvarā visi baidās uzņemties atbildību un risku, JA NU KAS!? Pilnīgi saprotama reakcija, neapvainojamies.
Ir iegūti zināšanu pamati Latvijas Kinoloģiskajā Federācijā, noklausījos un ieguvu Polijā kanisterapijas (dogterapijas) brīvprātīgā apliecību. Man nav med. izglītības. Ja būs interese, varat aplūkot mūsu mājaslapu www.great-pyrenees.lv Par terapiju info vēl nav izvietota. Ir foto no bērnu aprūpes centra "Teika". Vecākā kucīte Dafi vasarā Polijā nokārtoja dogterapijas pamata līmeņa eksāmenu, pārējie vēl mācās, ļoti dārgs "prieks" ir kārtot eksāmenus Polijā, Latvijā tādas iespējas vēl nav.
P.s. Mums Dievs ir devis veselus bērnus, bet mani visu dzīvi pavada regulāras sāpes. Es nelūdzu žēlastību, vien gribu pateikt, ka cenšos saprast un izjust arī cita sāpi. Mūsu trīs bērni ir izauguši, un šie suņi ir mūsu "bērni" :-)
Pēc kārtējās tikšanās ar bērnu dārza bērniem (veseliem) radās doma apbraukāt Latvijas bērnu namus un ļaut bērniem sajust maigumu ko izstaro ši skaistie dzīvnieki. Tas ir liels un dārgs projekts, ja vien izdosies sadabūtlīdzekļus.Bet pagaidām apciemojam tuvākos Carnikavai. Mēs uzņemamies visu atbildību un apzināmies pasākuma nopietnību.
Latvijā šobrīd ir ~28 "jaunizcepto" canisterapeitu - brīvprātīgo. Sertificēto suņu ir 9. Mūsējie suņi ir bijuši slimnīcā arī pie ratiņkrēslu bērniem. Labprāt dalītos maigumā, mēs tā audzinām savus suņus. Jebkurā gadījumā - viela pārdomām.
www.great-pyrenees.lv
Ar cieņu, Viktors un Jeļena Mucenieki